Eiropas Komisija (EK) ir paziņojusi par kārtējo lēmumu paketi pārkāpumu lietās, kas ir juridisks mehānisms, ar kura palīdzību Komisija vēršas pret Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, kuras nav pienācīgi izpildījušas ES tiesību aktos noteiktās saistības.
Saskaņā ar informāciju, ko sniedza EK pārstāvniecība Latvijā, šo valstu vidū, pret kurām tiek ierosinātas procedūras, ir arī Latvijas Republika.
Šie pieņemtie lēmumi aptver plašu ES politikas jomu spektru, un to primārais mērķis ir nodrošināt ES tiesību aktu efektīvu un pareizu piemērošanu, tādējādi aizsargājot ES pilsoņu un uzņēmumu intereses un tiesības.
Paziņojumā, kas tika publicēts ceturtdien, ir detalizēti aprakstīti galvenie EK pieņemtie lēmumi, kas ir sagrupēti atbilstoši attiecīgajām politikas jomām. Vienlaikus ar jaunu lietu ierosināšanu, Komisija arī slēdz 84 lietas, kurās problemātiskie jautājumi ir sekmīgi atrisināti, sadarbojoties ar attiecīgajām dalībvalstīm. Šādos gadījumos, kad pārkāpumi ir novērsti, nav nepieciešams turpināt pārkāpumu procedūru, skaidro EK pārstāvniecība.
Procedūra par Patērētāju tiesību modernizācijas direktīvu
Eiropas Komisija ir pieņēmusi lēmumu sākt pārkāpuma procedūru, nosūtot oficiāla paziņojuma vēstuli Latvijas valstij saistībā ar to, ka tā nav pilnīgi un pareizi transponējusi tā saukto Modernizācijas direktīvu, kura stājās spēkā 2020. gadā. Šī direktīva ir nozīmīga, jo tā grozīja četras pastāvošās direktīvas, kas skar patērētāju tiesību aizsardzību: Negodīgas komercprakses direktīvu, Patērētāju tiesību direktīvu, Negodīgu līguma noteikumu direktīvu un Cenu norādīšanas direktīvu.
Ar Modernizācijas direktīvu tika ieviesti būtiski jauni noteikumi, kuru galvenais uzdevums ir nodrošināt, lai tiktu piemēroti iedarbīgi, samērīgi un atturoši sodi tiem uzņēmumiem, kas pārkāpj patērētāju tiesību aizsardzības noteikumus visā ES teritorijā.
EK uzskata, ka Latvijas normatīvajos aktos nav pienācīgi pārņemtas prasības, kas attiecas uz sodiem par noteikumu pārkāpumiem patērētāju tiesību aizsardzības, negodīgu līguma noteikumu un cenu norādīšanas jomās. Tādēļ EK nosūta oficiāla paziņojuma vēstuli Latvijai, kurai tagad ir doti divi mēneši, lai sniegtu atbildi Komisijai un novērstu konstatētos trūkumus nacionālajā likumdošanā.
Pārkāpuma procedūras posmi un tālākā rīcība
Oficiāla paziņojuma vēstule iezīmē pārkāpuma procedūras pirmo formālo posmu. Pēc šīs vēstules saņemšanas dalībvalstij ir divi mēneši laika, lai sniegtu EK atbildi un informētu par veiktajiem transponēšanas pasākumiem, ja direktīva nav pilnībā ieviesta. Ja netiks saņemta pietiekami apmierinoša atbilde vai netiks paziņots par valsts pasākumiem, ar ko novērstu nepilnības, EK var lemt par argumentēta atzinuma nosūtīšanu, kas ir pārkāpuma procedūras otrais, stingrāks posms.
Pēc argumentētā atzinuma saņemšanas dalībvalstīm atkal ir doti divi mēneši, lai atbildētu EK un informētu par konkrētiem veiktajiem pasākumiem, kas nodrošina pilnīgu ES tiesību aktu transponēšanu vai valsts tiesību aktu saskaņošanu. Ja arī pēc šī termiņa netiek novērsti trūkumi, EK var pieņemt lēmumu par lietas nodošanu ES Tiesai. Turklāt gadījumos, kad dalībvalstis nemaz nepaziņo par transponēšanas pasākumiem, EK ir tiesības nekavējoties ierosināt ES Tiesai piemērot finansiālas sankcijas.
